vakar bija darīšanas Talsos. Rojā šoferis uz vietas nav, mašīna ne tik, nu ko?! izvelku savas brīnumzīmītes & stopēju prom. lietus līst, bet smaidu, paņem jauns Mercedes. 2004.gada “trešais”. aizbraucu, izdarīju, braucu atpakaļ; jo tuvāk Rojai, jo vairāk savelkās tumši mākoņi, tas man, kā no zibens bailīgai būtnei, ne par ko labu neliecina, bet vēlme tikt līdz bibliotēkai & izlasīt jaunāko DEKO, mani spieda vai pie zemes. tas viss beidzās ar to, ka, sēžot lasītāju zālē pie galda & šķirstot žurnālu, es ar muguras smadzenēm jutu, kā mani uzrunā aiz muguras plauktā esošā grāmata-ceļvedis par Itāliju. nezinu, ko citi saka par Dorling Kindersley izdevumiem, bet tai brīdī man vajadzēja basic information.
Romas & Lacio vietējos ēdienus atstāsim tiem, kas ēd kaut ko, tā, šķiram tālāk… arhitektūra… pieminekļi – nē, paldies… tā, tā, tā… ZA Roma! yes!!!
ZA (jeb Ziemeļaustrumu) Roma plešas no Piazza di Spagna. & par to ir šis stāsts jeb “kāpēc es mammu pierunāju lidot uz Romu oktobrī”. man bērnībā ļoti patika likt puzles. to man ir vairāk kā 20, ja ne vairāk. visas ir ar oriģināliem foto vai gleznām. mana pirmā puzle, kurai arī daži kauliņi vairs kopā neturas, ir puzle ar Spāņu kāpnēm uz tās. es vienmēr saliku rāmīti, mājas ap kāpnēm, bet kāpnes man besīja ārā, jo tās bija kā nosētas ar tizlām rozā puķēm & tās zilās debesis!!! ā!!! bez neviena mākonīša. mazam bērnam – negals! bet nu kaut kā es tiku galā, kas vainagojās ar to, ka jo biežāk puzle tika pārcilāta, jo biežāk es iedziļinājos puzles “tekstā”.
tā nu es vakar, pārbijusies no negaisa, sēdēju ar Itālijas ceļvedi rokās & lasīju & lasīju & lasīju par Spāņu kāpnēm. ja es nemaldos, tad, izpētot sīkāk karti, no Trinita dei Monti baznīcas, kas ir augšgalā kāpnēm, veidojas tas slavenais trīsstūris ar 3 strūklakām – Trevi, Fontana della Barcaccia & trešo es nenosaukšu. Romas visslavenākais laukums nosaukumu guvis no Palazzo di Spagna, kuru 17.gs. uzcēla sakariem ar Vatikānu.
nu ko? percorso felice?
P.S. reku arī slavenā puzle:
